Nesaprastā laime

Ik rītu man ļauts spēlēt
Uz smalkām rītausmas stīgām,
Mazliet pie saknēm pasēdēt
Tik spēcīgām, tik dzīvām.

Ik vakaru es drīkstu
Uz saules rietu lūkoties,
Baudīt sūnu mīkstu
Un koku matos šūpoties.

Cik daudz mums visiem dots,
Tik nezinām mēs cenas
Tai laimei, kas nav sods,
Pēc kuras visi dzenas...