Kādēļ tā?

Kādēļ mēs esam tie, kas esam,
Un dažreiz sevī vīlušies..
Kādēļ mēs saprotam, ka mīlam,
Kad ir jau ceļi šķīrušies?

Kādēļ sirds nepakļaujas prātam,
Un kāpēc mirklis ir tik īss?
Kādēļ laiks neteic mums, ka otrs
Ir tas, kas laimei vajadzīgs?

Sirdsgaisma

Es pazīstu to gaismu,
Kas Tavā sirdī mīt.
Tik mīļu un tik kaismu,
Ļauj tai vēlreiz uzplaiksnīt.

Kā petrolejas lampa,
Tā izdziest vēlā vakarā,
Bet vien ar staru kampa
Tā mani šajā vasarā.

Akmens jūra

Akmeni pēc akmens mēs tālu jūrā metām,
Tas līdzinājās tikšanām,
Tik kaislīgām, bet retām.

Vai tīkami ir staigāt pa jūrakmeņu tiltiem?
Mēs mēdzām būt tur divatā
Gan saltiem vakariem, gan siltiem...

Sajūtas

Iečuksti man ausī,
Es gribu Tavu elpu just.
Ieskaties man acīs,
Es vēlos acu zilgmē kust.
Pieglaud savu vaigu,
Gribu tirpas sajust sevī.
Skūpstu dāvā maigu,
Es atkal iemīlēšos Tevī.

Nokavētā apziņa

Es nevēlos dzirdēt, kā Tu mani sauc,
Tas nav nekas cits, kā kārtējais drauds.
No debesīm skaidrām kā pērkona dārds,
Tik piepeši, skaļi sit katrs Tavs vārds.

Nesteidz to, kas pazaudēts, padarīt par savu,
Tas varbūt atgriezīsies reiz, bet būs pret gribu Tavu
Paturēt to mūžīgi, jo otrreiz nenāk daudz,
Tā nevēlēsies dzirdēt vairs, kā to pie sevis sauc.

Viens

Viens skatiens, viena elpa,
Viena liktenīga cilpa.
Viens pieskāriens, viens glāsts,
Sākas viens, bet kopīgs stāsts.
Viena kleita, torte viena,
Viena laime, viena diena.
Viena gulta vienām mājām,
Viena tā pati zeme zem kājām.
Viens mūžs, viena sieva,
Dzīve īsa un tikai viena...