Lietus

Smagām lāsēm debesis raud,
Tumšs mākonis ar vētru draud.
Visapkārt tikai ūdens siena,
Un es šai lietū gluži viena.

Vienaldzīgiem soļiem pāri lejām,
Cauri pelēcīgo straumju dejām.
Asarām ar ūdeni uz sejas jaucoties,
Vadu dienas pēc saules traucoties.

-

Diena pēc dienas šķiet lētas,
Laiks iet, bet nedziedē rētas.
Pa laikam dzīve krustceļu lokā,
Saved uz brīdi mūs atkal kopā,
Un katrreiz tikšanās dunču jūdzes,
Uzplēš no jauna vēl sāpošās brūces.
Un šķiroties atkal, liekas viss labi,
Bet solis uz priekšu, un mēs klusi kā kapi.

Aizmirst

Aizmirst naktis, aizmirst rītus,
Vārdus mīļus, tāpat nesacītus.
Atstāt asaras un sēras,
Atstāt emociju sērgas.

Aizmirst viegli, bet tomēr tik grūti,
Un katrreiz Tu sevi apved ap stūri,
Cik grūti ir tomēr laimīgam būt,
Liekas pat vieglāk par varoni kļūt.

Pazarē klusā

It kā sāp, it kā nē,
Un vēji svilpo pazarē,
Kur mīlestība sakņupusi,
Šņukst vientulībā klusi, klusi..

Tai māju nav, jo sirds ir ciet,
Un dūjas zaros sēras dzied.
Pa reizei kādas durvis veras,
Bet tur tai mājas mūžam nerast.

Bez mīlas, miesa tukšs zieds,
Nav pieejas tai, ja citi ko sniedz.
Nezinošām acīm, tai pazarē dusi,
Kur mana mīla pret Tevi jau nomirusi.