-

Diena pēc dienas šķiet lētas,
Laiks iet, bet nedziedē rētas.
Pa laikam dzīve krustceļu lokā,
Saved uz brīdi mūs atkal kopā,
Un katrreiz tikšanās dunču jūdzes,
Uzplēš no jauna vēl sāpošās brūces.
Un šķiroties atkal, liekas viss labi,
Bet solis uz priekšu, un mēs klusi kā kapi.