sestdiena, 2013. gada 11. maijs

Laura

No viņas skata uzaust rīts,
Kas zaigo zils kā lazurīts.
Uz vaigiem vēl tai saule smejas,
Vējš piena matos dejo dejas.

Ja dzīves romāns nepatīk,
Tai savus stāstus rakstīt tīk.
Pār pārēm ir pilna ar dzīvīgu auru,
Meitene tā, ko dēvē par Lauru.


Šis dzejolis tika rakstīts kā dāvana :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru