***

Ir nakts, un es sēžu pie loga,
Vēsas ēnas gar vaigu man lodā.
Tik tāls nu jau liekas tas krasts...
Kas gan tagad palīdzēs atbildes rast?

Krūtīs tukšums, kur mitinās sāpes.
Kad būs galā šīs dvēseles slāpes?
Tu biji mans sapnis par to,
Kā baudīt paradīzi aizliegto.

Aukstums pārņem jau tā saltās rokas.
Viņš vairs nejautās "Kā Tev sokas?" !
Plakstiem ciet, es domāju daudz...
Vai man nākotnē doties ir ļauts?