Dvēselīte

Pār ogļu melnās zemes vraku
Gaiša dvēselīte iet.
Kas mani padara vai traku,
Redzēt, kā tās gaisma tumsā riet.

Man varbūt nav eņģeļa spārnu,
Lai no posta aiznest to,
Bet es labāk pārtopu par vārnu,
Nekā ļauju, lai tā skumjas iemanto.