Ziema

Iepūt manī dzīvi, ziema,
Tā zūd līdz ar novembra lietiem,
Kā izskanējusi dziesma,
Kas ķeras aiz vientuļiem mietiem.

Sasaldē tās nevīžīgās peļķes,
Kas nievājoši pakaļ noraugās,
Ļauj sabradāt tās neļķes,
Pie skumju kapa nomestās.

Es neprotu vairs ciest.
Viss izskalots ar lietiem.
Ak, ziema, rudens manī dziest,
Arvien starp vientuļiem mietiem...

Dziest.