Vai atceries to saldo smaržu,
Kas padarīja seklu Tavu dvašu,
Un cik neskaitāmiem saules rietiem,
Tu stāstīji par meiteni ar kallu ziediem?
Kad apkārt notiekošais bezjēdzīgs Tev šķita,
Ja vien viņas skatiens sirdij pukstēt lika,
Kad nakts sudrabkrāsas zvaigžņu gaismas vietā,
Tev pietika ar viņas seju brīnumciešā miegā.
Un nevar pagājušu laiku atkal gaismā celt,
Kā izlijušas lāses no jauna kausā smelt.
Ar nopūtām par bijušo pie sārtiem saules rietiem,
Tu stāsti man par meiteni ar baltiem kallu ziediem.
Kas padarīja seklu Tavu dvašu,
Un cik neskaitāmiem saules rietiem,
Tu stāstīji par meiteni ar kallu ziediem?
Kad apkārt notiekošais bezjēdzīgs Tev šķita,
Ja vien viņas skatiens sirdij pukstēt lika,
Kad nakts sudrabkrāsas zvaigžņu gaismas vietā,
Tev pietika ar viņas seju brīnumciešā miegā.
Un nevar pagājušu laiku atkal gaismā celt,
Kā izlijušas lāses no jauna kausā smelt.
Ar nopūtām par bijušo pie sārtiem saules rietiem,
Tu stāsti man par meiteni ar baltiem kallu ziediem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru