Rit lēnīgi diena pēc dienas,
Apkārt joprojām tās pašas sienas.
Nedz apkārt tām apiet, nedz iziet,
Nedz arī vienkārši cauri izskriet.
Meklējot izeju, aizmirsties sevī,
Strupceļā atdzimst vilšanās tevī,
Atkal tā pati, sāpīga viena,
Un priekšā tā pati, jau zināmā siena.
Apkārt joprojām tās pašas sienas.
Nedz apkārt tām apiet, nedz iziet,
Nedz arī vienkārši cauri izskriet.
Meklējot izeju, aizmirsties sevī,
Strupceļā atdzimst vilšanās tevī,
Atkal tā pati, sāpīga viena,
Un priekšā tā pati, jau zināmā siena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru