Rudens

Sešus metrus zem elpas līmeņa
Būt nedaudz tuvāk nekā ļauts,
Satvert rudeni aiz dzīslām,
Saprast, kas to šurpu sauc.

Vai tie ir koki, kas bez mitas
Man pie kājām nomet lapas,
Izkrāsotas vara toņos,
Vēja dzītas, zemē vijas?

Bet varbūt tās ir salnu segas?
Tās no rītiem nokrīt še,
Eņģeļiem sauli apraudot,
Kas vēsā mētelī tinas.

Vai tomēr balti garaiņi,
Dvašas iznesti caur plaušām,
Kas ar gaisu rokās dodas
Un zūdošu miglas mākoni pūš?

Caur vasaras atbalsi seklo
Ar ābolu sārtumu atnāk
Rudens, kas bez mitas
Salnu segās garaiņus pūš...