---

Tu mīli mani zīdā,
Es Tevi Tavā Atlantīdā,
Kaut grimusi tā dziļi tur,
Tās ūdens mīlēt neaptur.
Vēji nepūš un tukšums tur maļ,
Un dzenis no tukšuma klusumu kaļ.
Tik ilgi, līdz beigsies gaiss,
Bet gaisa zem ūdens sen nav vairs...
Es mīlu Tavu acu dziļumus,
Tu manu stīgu vijumus,
Ko naktīs melna tumsa spēlē
Un izdzied notis saldā mēlē.
Es mīlu Tevi vientulībā,
Tik pamestā un nebūtībā,
Kur nav nekā, tik ilgu sāpju
Un tā atkal sevi es krāpju.
Un nevajag teikt, ka rudens ir jau,
Es mīlu Tevi, kaut Tevis te nav.