Melns

No Latgales līdz Mozambikai,
Es neredzu neko vairs tikai
Zilas debesis un melnas,
Svešu roku lielās delnas.
Ņem to, kas nepieder un tā
Iegrūž visus atvarā.
Nomazgājot savas plaukstas,
Vēl aizvien tās paliek aukstas.
Melni darbi nededz liesmu
Tā kā sirdī bada dziesmu,
Un atkal tu tam jautā, māt,
Vai kauns nav melnām rokām māt?